[Lyric] Ja sirdis prastu runāt (Aija Andrejeva)

Ja sirdis prastu runāt
Tad mana sāktu kliegt
Tā nerimstas ne mirkli
Pat naktī neiemieg

Tāpat kā saule aust un riet
Kad apstāsies, tad laiks būs iet
Uz prombūtni, uz atgriešanos
Sākšanos un nebeigšanos

Kad sirdis runā, klusē prāts
Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts
Nespēju lidot
Man ir tikai viens spārns

Tas otrs vēl nav izdomāts
Kad sirdis runā klusē prāts
Par prombūtni, par atgriešanos
Sākšanos un nebeigšanos

Bet tagad tukšie vārdi
Kas viens pēc otra birst
Tie it nemaz nav dārgi
Bet kāds pārdos un kāds pirks
Par zeltu vēlreiz nepiedzimst
Jo vairāk grābj, jo dziļāk grimst
Tukšumā un pazušanā
Aklumā un aizmirstībā

Kad sirdis runā, klusē prāts
Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts
Nespēju lidot
Man ir tikai viens spārns

Tas otrs vēl nav izdomāts
Kad sirdis runā klusē prāts
Par prombūtni, par atgriešanos
Sākšanos un nebeigšanos