[Lyric] Lienīte (Ducele)

Kad es vēl biju jauns puisēns
Pie Lienītes es ciemojos
Un kā jau augošs latvju zēns
Es viņas ķēķī mielojos
Ar šo un to un mm-ņam-ņam
Un citām saldām lietiņām

Bet Lienīte vēl piedevām
Man iedeva, man iedeva
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem

Pēc debijas tik veiksmīgas
Es citos ķēķos priecājos
Tur saimnieces bij' smaržīgas
Es delikāti našķojos

Pie ķiļķēniem un krutoniem
Un sīpolvirām pikantām
Pie soļankām un mutoniem
Un krabju spīlēm negantām
Ak, kas gan bij' vairs Lienīte
Kas piedevām man iedeva
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem

Pie Lilijas un Robertīn's
Bij' vienmēr galdā sarkanvīns
Pie Cecīlij's un Rozmarij's
Bij' endīvij's un brokoļi

Bet Monika un Amanda
Man gliemezīšus sautēja
Pie Gizelas bija mērens šoks
Čūsku frikasē un artišoks

Tā aizmirsās man Lienīte
Kas piedevām man iedeva
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem

Pa pasaul's ķēķiem staigāju
Līdz kamēr pēkšņi jutu
Sev iekšā lielu tukšumu
It kā caurums sirdī būtu
Es mēģināju to aizštopēt
Ar saldiem Helēnas bumbieriem
Ar firziķiem un štrūdeļiem
Un maigiem mandeļradziņiem

Ar pankūkām un aļaskām
Un saputotiem pūpēžiem
Ar bubertiem un betijām
Bet sirdij labāk netika

Līdz prātā nāca Lienīte
Kas piedevām man iedeva
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem

Kopš dienas tās es meklēju
Un sirds man pukst jo dikti
Par skābputru vien domāju
No kūkām kļūst man slikti
Pa pasauli es klīdīšu
Un tā kā Sprīdītis sapņošu

Līdz atradīšu Lienīti
Kas piedevām man iedeva
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem
Krietnu rupjmaizņuk' un skābputru
Ar rūgušpiena kunkuļiem