[Lyric] Tik tā viena (Mirdza Zvere)

Nebij' rūpju, nebij' rūpju
Nebij', mēs tās nemaz neredzējām
Savu puķi, savu puķi
Savu puķi audzējām un lējām

Nebij' baiļu, nebij' baiļu
Nebij', mēs to puķi nosargājām
Droši gājām, droši gājām
Cauri ciemiem, valodām un mājām

Neatņēma, neatņēma
Neatņēma it neko, ne nieka
Bija viena, tik' tā viena
Vien, un nebija mums nekā lieka

Tikai tā, un ko lai ņemtu?
Abi bijām trūcīgi no skata
Mīlestību, mīlestību
To jau viņi nemaz nesaprata

Nebij’ manī, nebij’ tevī
Nebij’ tajā nekā neparasta
Bijām tikai cilvēciņi
Cilvēciņi no šī paša krasta
Tikai tajā vietā tur, kur
Tur, kur citiem naids un sods
Nezin kāpēc, nezin kāpēc
Nezin kāpēc maigums mums bij’ dots

Neatņēma, neatņēma
Neatņēma it nеko, ne nieka
Bija viena, tik' tā viеna
Vien, un nebija mums nekā lieka

Tikai tā, un ko lai ņemtu?
Abi bijām trūcīgi no skata
Mīlestību, mīlestību
To jau viņi nemaz nesaprata